Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sveicināts manā pasaulē!

Es tur nelaižu katru,
Tikai izredzētiem ir ļauts
Pavērt spraudziņu mazu-
Arī tas jau ir daudz.

Kad vakarā, gremdējot pieri,
Galvu spilvenā gurusi lieku,
Rod alkainā dvēsele mieru,
Miega atvarā ierauta tieku.

Vissvētākās domas šeit rastas
Tik vienai man zināmas,
Sviež ikdienas rūpes krastā,
Sirds nepieņem ciešanas.

Tā dvēseles svētnīca mana,
Kur domām vien mājvieta,
Vien prātam tā aizsniedzama,
Vien mūžībai zināma.
Viedokļi par dzejoli
 kaijaa  2007-11-04 14:04 
Tavas dvēseles īstā svētnīca prātam nav aizsniedzama, MŪŽĪBAI gan... :)) Ļoti patika
dzejolis! Tu jau esi pavērusi spraudziņu, bet taisnība - visus nedrīkst ielaist.
 radieto  2007-11-04 18:08 
Tev pieder bagātība -
Dod, Dievs, to nosargāt!
 mistik  2007-11-04 20:32 
Smuki!
 GedertsPiebriedis  2007-11-04 20:45 
Dzejniece tikai sevišķi uzticamiem cilvēkiem rāda nelegālas, no ārzemēm ievestas,
filmas.
 ahma  2007-11-04 21:21 
Dzejolītis jauks,bet apšaubu tikai to,vai tāds cilvēks ar tik lielu emociju vilni
spēj tā-vienkārši iemigt.
 planeeta  2007-11-04 22:11 
Ļoti!:))
 lauvene4  2007-11-04 23:41 
Skaisti plūstoša dzeja:))
 Susurlacic  2007-11-05 13:50 
neļauj , neļauj pavērt kādu spraudziņu...
 klusaisMiileetaajs  2007-11-05 14:52 
Ver tik vaļā! Ko tur taupīt! :))
 BuutlsBamtrinkets  2007-11-05 16:28 
Neko nesaku par tavām domām, bet... katra nākamā rinda, liekas, beidzas ar savu vārdu
tikai dēļ pareizās zilbes.
 tavssargs  2007-11-05 17:05 
Man arī tāpat liekas, tāpēc tu nekur nepiemini armiju, ja?
 albatrose  2007-11-05 17:38 
Skaists dzejolis.
 iirisa1  2007-11-05 19:04 
Vienkārši un patiesi. Man patika.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?