Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Neatceries mani

Pasniedzu tev savu roku
Tu pasniedz man savējo
Brienam pa mūsu dzīvi
Ilgstoši laimīgi tekošo

Ja tu nomirsi kaut rīt
Parīt es satikšu nākamo
Jo nožēlu sevī neturu
Par laiku ātri pagājušo

Daudzas dzīves krustojas
Manās pītajās krustcelēs
Es sniedzu tām roku savu
Bet dažas bargi atraidu

Dzīves galā es negaidu
Nevienas vienīgas žēlabas
Man nav ko atstāt jums
Un man nav ko ņemt no jums.
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2007-11-04 16:13 
Viegli dzīvot tam, kas tuva cilvēka rokas spiedienu prot ātri nomainīt ar nākamā ceļa
sastaptā cilvēka plaukstas siltumu... Apbrīnoju, ka iepriekšējais rokas spiediens nav
saglabājis originālus raksta nospiedumus plaukstā...
 sakarsis  2007-11-04 16:16 
khe, vai tikai vanadziene nav parak paskritiska?
 mistik  2007-11-04 20:19 
Un ceļa galā liels NEKAS...
 Vikinja  2007-11-04 20:29 
un pats vēl lielākāks NEKAS!!!
 klusaisMiileetaajs  2007-11-05 15:05 
Tu laikam strādā sociālajā dienestā, ko? :))
 tavssargs  2007-11-05 17:11 
Kad tiksi Gestapo nagos, atzīsies, kur mantu noraki!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?