orhidejas mierinājums [inovācijas sekas]

autors: neheera [dzejoļi]

...neviens nespēj mani salauzt
ne vējš, kas liek liegties līdz zemei,
ne sniegs.. saldē līdz nāvei
es turēšos pie Sava spēka, domām, gudrības...
es esmu neuzveicama un..visskaistākā
roze ir skaista
es arī..
roze dzeļ..
es Nē....
esmu sev..esmu sev..
..neviens nespēj mani salauzt
ne pāri darītājs, ne mīļotais..
es esmu ..
sev pati!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2007-11-04 14:54
Gribu redzēt, kā tu liedzies līdz zemei! :))
neheera	2007-11-04 19:24
es?ko es? es jaw neko :)
vanadziene	2007-11-04 19:40
Orhidejas sūtība ir ilgmūžība, tādēļ viņai piedodam lokanu kātiņu un trauslumu... Viņai nevajag ērkšķus, -arī trauslums un skaistums ir ierocis izdzīvošanas asinspirtī...Šai dzīvē mums katram lemta sava sūtība...
mistik	2007-11-04 20:03
Piekrītu vanadzienei!
planeeta	2007-11-04 21:58
Man patika. Ar visu "liegties".:))
GedertsPiebriedis	2007-11-04 22:00
Dzejniece līdz zemei liecoties liedzas, bet neatzīstas, ka ir kāds spēks, kas spētu viņu salauzt. Un tas priecē par šā darba autori krietni vājākos lasītājus.
Sentendre	2007-11-05 00:35
pašslavinoši:)) eh, jaunība...
klusaisMiileetaajs	2007-11-05 15:08
Kur te inovācija? Visiem sen jau zināms, ka vari. :))
neheera	2007-11-06 21:18
katram ir savas domas, tik passlavinos tas nav.. driizaak jau kaa peedeejaa ceriiba.. kaa mierinaajums..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!