Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..vārdā trauslā..

Zvaigzne ilgi domāja, līdz izdomāja-
Krist, vai nē, vai uz Zemes gaidīta tā
Kādā realitātē pārvērsta..
Zvaigzne saprata, jo juta vēlēšanos
Kādu nolemtu, ciešu, izteiktu
Un krita, krita, krita
Un iekrita plaukstās pārvērsta-
Nu saucas tā tik vārdā trauslā-
Mīlestība.


18.08.2007.

Viedokļi par dzejoli
 tavssargs  2007-11-03 09:35 
Kad nāks virsū astroīds ar Svešajiem - mālo ņepokažetsja!
 Fanta84  2007-11-03 10:53 
jā, šitais var būt bīstams pareģojums.
 kaijaa  2007-11-03 11:09 
ak, tas taču nav par asteroīdu! Tā atnāk dvēselīte...
 radieto  2007-11-03 15:25 
Ja mīlestība atnāk kā zvaigzne - var tikai apskaust un labu vēlēt!
 klusaisMiileetaajs  2007-11-03 19:26 
Kā Tu to, kaija, tik labi zini? :))
 mistik  2007-11-03 19:28 
Interesants!
 GedertsPiebriedis  2007-11-03 19:59 
Fragments no šova Dejo ar zvaigzni..?
 asmele  2007-11-03 23:07 
Nē,manuprāt,tas ir no nākamā Šova: "Sēdi ar zvaigzni"...Nu,ar tām zvaigznēm,kas
nokritušas...aiz restēm.Kopā sēdēšanas laiks - no veiksmes atkarīgs.No tā,kam un cik
aizmaksāts...Tas taču visu pārvērš realitātē,vai ne?
 pagaliite  2007-11-04 08:41 
Ja zinātu zvaigzne,
kas uz Zemes to gaida,
tā paliktu debesīs
uz visiem
laikiem...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?