Saruna ar vēju

Vējš iedrāžas logā
Ar brāzmainu dunu.
Vējš iešalcas logā
Un sāk savu runu:
Kam domās tu
Mani projām triec,
Tev sirdī smeldz,
Ka kokus tā liec?
Es norūdu viņus,
Lai spēcīgi būtu,
Lai lielajās vētrās
Tie nesalūstu.
Skaties uz bērziem
Kā laužu un loku.
Un atkal tie taisni
Un sniedz savu roku.
Paņem no bērziem
Šo dzīvības spēku.
Tie palīdzēs uzveikt
Dzīves vētru.