****
māci man mieru
es ieklausos tevī
māci man klusumā
klausīties sevi
visapkārt kņada
tepat un tālu
siltums no acīm
pār vaigu bālu
iedzirksteļojas
kā uguntiņa
karsē un sviedrē
tiek uzkrāta viņa
tad atkal tērēta
otram dota
sev neatraujot
un aplaimota
| Viedokļi par dzejoli |
| Bils |
2007-11-01 12:22 |
| autore atradusi savas dvēseles guru un ieklausās viņā. |
| GedertsPiebriedis |
2007-11-01 12:29 |
Šā darba autore dalās ar citiem pāri palikušajā siltumenerģijā, kas apkures periodā
sevišķi priecē oHo mazturīgākos lasītājus. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-11-01 13:24 |
| Varu, jā, pamācīt Tevi klusumā! :))) |
| vanadziene |
2007-11-01 18:09 |
Lai varētu otru iecelt elka statusā, kas ļautu no viņa visu un vienmēr mācīties, ilgi
jāmeklē tik spēcīga personība. Tādas ir ārkārtīgi liels retums... |
| tavssargs |
2007-11-01 22:00 |
| Malacis! |
| mistik |
2007-11-02 21:17 |
| Piekrītu vanadzienei! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!