Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lūgums.

Vasara projām iet
Saule mākoņos riet
Es klusumam prasu
Jūtu mezglus neaizsiet.

Ar mākoņiem baltiem
Un vējiem saltiem
Es klusumam prasu
Kā tikt pāri maldiem?

Kad lietus līst
Lēnām cerības vīst
Es klusumam prasu
Varbūt laiks nīst?

Mums kopīgi jācīnās
Neklausot vējiem
Es klusumam prasu
Vai abi to spējam?
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-01 12:22 
izskaņa optimistiska!
 GedertsPiebriedis  2007-11-01 12:32 
Klusais Mīlētājs, protams, šo darbu izprot labāk, bet es un, droši vien arī daži
citi, lasītāji domā, ka runāties ar klusumu un mākoņiem lielas jēgas nav.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-01 13:30 
Ka autobuss apstāsies, cerības vīst,
Bet man gribas m...st, vajag man m...st!
Sāku
jau šoferi bezgala nīst,
Bet lietus aiz loga - tik līst un līst... :(

Drausmīgi,
vai ne? Pidulis noteikti mani sapratīs, jo arī viņam garšo alus.
 tavssargs  2007-11-01 22:01 
KLM ar savām "asprātībām" atkal apcūkājis patriotisku dzejoli. :(
 Vikinja  2007-11-01 23:34 
klusums tevi noglāsta liegi kā mākoņvēsma
un stāsta, ka siltumu sniedz sapratnes
dvesma
viens ir spējīgs visus nīst
kad divi, tad brūces kopā dzīst
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?