Nāc pasapņot
Nav jau, draugs,
Man daudz ko
Tevīm dot...
Vari nākt
Ar mani kopā
Mazliet pasapņot.
Materiālus labumus
Pie manis
Neatrast.
Sirdij mieru,
Dvēseles mīlestību
Vari rast.
Visa bagātība
Dvēselē man
Mīt.
Nav jau dārglietas,
Tās reizēm grūti
Pamanīt.
| Viedokļi par dzejoli |
| kodax |
2007-10-31 14:11 |
| Labs! |
| Bils |
2007-10-31 14:59 |
| Dvēsele ir bezcennaja!Tik kāpēc sātans to tik dārgi pērk??? |
| GedertsPiebriedis |
2007-10-31 15:35 |
Dzejniece beidzot atklāj, ka nekādas vērtīgas mantas viņai nemaz nav, bet parunāties
par to varētu. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-10-31 17:07 |
| Nu, nu..? Man gan vairāk tie miesiskie prieki patīk nekā runāšanās. :)) |
| radieto |
2007-10-31 18:54 |
| Laba, pārdomāta dzeja! |
| kaijaa |
2007-10-31 20:06 |
| Dvēseles bagātības nemaz nav grūti pamanīt :) Neslēp tik` ! |
| tavssargs |
2007-10-31 21:25 |
| Armijā arī nevienam nav lielas bagātības. |
| planeeta |
2007-10-31 22:08 |
| Nezko "salikās" šablonisks, abet vispār - uzrakstīts nav slikti, tā lūk!:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!