~māls & smilts~
Viņš no parasta māla,
Viņa no parastas smilts.
Abi no vienas cilts.
Un laime nebija tāla,
Un nebija viņos naida,
Jo nebija, kas to iekšā laida.
Viņi vienkārši bija kopā
Kā bites stropā.
| Viedokļi par dzejoli |
| planeeta |
2007-10-28 22:46 |
Pārāk lakonisks, man (personīgi, ziniet) patiktu māzulietiņ paplašinātāks,
atbīvotāks. Tagad šis, kā sapīts zirgs.:) |
| jaukmeitinja |
2007-10-28 23:05 |
ļoti labi, ka neizplūst garos "ūdeņos".otrajā pantā, otrajā rindā vārds UN,manuprāt,
varētu nebūt...:)tad būtu vēl lakoniskāk un tīrāk. man ļoti patīk :* |
| GedertsPiebriedis |
2007-10-28 23:08 |
| Divi tādi sušķīši... |
| klusaisMiileetaajs |
2007-10-29 09:08 |
| Tu laikam kopā ar viņiem strādā kādā stroikā, ko? |
| Densi |
2007-10-29 09:12 |
Jes,es sapratu,mana ģeoloģiskā.
Runa ir par mālsmilts rašanos:) |
| tavssargs |
2007-10-29 21:48 |
| Tieši tā ir arī pie mums - armijā. |
| SweetDolly |
2007-11-01 16:17 |
| es esmu meitene ... es nestrādāju stroikā!! :D --> klusaisMiileetaajs |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!