Bezcerīgais dzejolis

autors: martaleja [dzejoļi]

Ak, Saulcerīt, šis nav tavs Antiņš,
Kas, klupdams krizdams, kalnā slāj!
Būs jāpārceļ tev šitais randiņš,
Līdz nebūs varonis tik vājš.

Vēl simtreiz desmit gadi ritēs,
Un stikla kalns būs apskādēts,
Tik zināms nav, vai Antiņš gribēs
Ar zirgu pašā augšā lēkt,

Ja balva niecīga tam šķitīs,
Ko Saulcerīte dāvāt spēs...
(Varbūt,ka loterijā kritīs
Kāds Melnās mātes mersedess?)

...Un melnie kraukļi sirmi paliks,
Un Baltais tēvs ies pensijā...
Tā laikam būs no dabas nolikts -
Tev mūžam palikt stingumā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-28 23:18
Dzejniece netic tautas folkloras patētiskuma un pasaku laimīgām beigām, par ko droši vien būs dusmīgs ne viens vien viņas dzejoļa lasītājs.
mattia	2007-10-29 07:23
tic vai netic,nav svarīgi. latviešiem melnā humora deva nepieciešama.man patīk.:)
klusaisMiileetaajs	2007-10-29 09:16
Tev nav nekāds humors! Te ir sarkastiska satīra. :)
Sharmantais	2007-10-29 11:05
Pareizi, nevajag dot priekšlaicīgas cerības, bet reāli skatīties uz situāciju.
martaleja	2007-10-29 15:08
Paldies!:)))
radieto	2007-10-29 18:36
Nu ko - braši, braši! Ar nepacietību gaidīšu vēl!
tavssargs	2007-10-29 21:55
Plānprātiņam arī esot mūžīgais stingums. :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!