Viņa...

Viņa sēdēja uz soliņa...
Vēlā vakarā.. tumsā...
Kārtējā aizsmēķētā cigarete...
Tā kūp viņai rokā...
Viņa vēro kā tā deg...
Un iegrimst kārtējās domās...
Atkal jau šīs domas...
Viņa domā par viņu...
Viņš ir neatkārtojams...
Simpātisks, jauks un interesants...
Vienreizējs puisis...
Bet tomēr tik neizprotams...
Viņa nespēj saprast, ko darīt...
Vai vaina ir viņā?!?
Viņa noliktu viņam pie kājām visu pasauli,
Bet šķiet, ka viņa nav viņam pietiekami laba...
Tā nu viņai pār vaigu norit asara...
Neziņas asara... varbūt sāpju...
Viņa vairs nesaprot sevi...
Nezin ko darīt...
Liekas, ka dzīvei vairs nav šīs skaistās krāsas,
Bet atkal tikai tā pelēkā nokrāsa....
Šī nokrāsa, kurā viņa aizmirstas...
Aizmirstas savās domās un pasaulē...
Viņa aizmirsās un nozuda....
Pazuda no reālās pasaules...
Palika tikai šī iedomu un sapņu pasaule...