Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Meitene uz celma
Vai vīzija vai pašapmāns,
Vai tiešām esmu narkomāns. Jo stāv uz celma mežā dziļi Tur meitene un grozās grīļi. Kā Afrodītei daiļš tai augums, Tas meža brīnums ir un jaukums. Es tava – vārds tai lūpās skan, Nav sapnis tas, liek saprast man. Tai sirdī karsta mīla plaukst, Šķiet ugunskurs pat liekas auksts. Kad vēlreiz gribu viņu atrast, Man egles klusējot liek saprast. Un sveķu asarās liek zīlēt, Vai lemts man būs šo meiču mīlēt. Kaut laimes pulkstens vēlreiz ietu, Lai brīdi šo vēl piedzīvotu. Nav sirdij miers un laikam nebūs, Kaut liktens teic, ka mīla nerūs... (Pamatā patiess notikums)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|