Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Cita vieta

autors: sakarsis [dzejoļi]

Tajā mežā laiks maina asi
Tas plūst kā sekundes upe
Sekunde ilgst kā mēnesis
Es aizmirstu savas mājas.

Debesis sakļaujas biezas
Gaiss kļuvis gariem pilns
Veļi atpūšas manos matos
Es nesu tos tuvāk galam.

Sirdspuksti dun kā pērkons
Klusums kļuvis par pilnību
Es izdzirdu savu dvēseli
Tā skaļi runā pati ar sevi.

Dvēsele brīnās par lapām
Ko vējš virpina man sejā
Koki raugās manī un čukst
Lai aiznesu kādas uz mājām.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-28 10:36
Dzejnieks pagājušajā naktī mežā, interesanti.., pāgriezis pulksteni par stundu atpakaļ, kā to prasa valdība, bet kaut kā neviļus tajā laikrādī kaut ko tā sačakarējis,ka nezinātājam varētu likties, ka tas pavisam apstājies, bet, kā vēsta šis darbs, tā vis nav...
Densi	2007-10-28 10:52
veļu laiks,jānoliek tiem kas ēdams,svecītes,puķītes-būs jau labi,nenes gan tos mājās:)
pidulis	2007-10-28 14:17
Kad bezdarbībā pablandās pa mežu, viss kas var gadīties. Es to zinu no pieredzes:))
klusaisMiileetaajs	2007-10-28 15:47
Tu nesi arī tās lapas uz māju, vai nē? :))
tavssargs	2007-10-29 21:58
Nomaskējās un izlikās par beiktu, un viss.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!