Čupakabra

Viņš parasti atnāk naktī
Acīm sarkani spīdot
Un, klausoties sirdspukstu taktī
Meklē, kur varētu dzīrot

Viņš prot arī lidot, tā stāsta
Un raksturs tam bezgala ļauns
Kā glābties no tāda lāsta
To zināt gan nebūtu kauns

Kas ir šis zvērs, daudzi jautā
Un baznīcā lūgšanas skaita
Cits rakņājas grāmatu plauktā
Un bailīga ļautiņiem gaita

Bet zvēram uz zemes nav mājas
Un dzīvo viņš cilvēku prātos
Vien pēdas, ko atstāj tā kājas
Redz vedam dažādos vārtos

Es aizvakar satiku viņu
Dziļi mežā uz taciņas šauras
Jau gribēju kājām dot ziņu
Skrienot lai zoles tiek cauras

Bet redzēju – nav viņš tik briesmīgs
Un sacīju „Sveiks, Čupakabra”
Šis atteica „Nepaliec smieklīgs-
Es esmu fobija tava"