Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Gluži es pati
Ko tu laizi manu tukšo šķīvi?
Es jau tev neko neatstāju. Ko tu blenz manās zilajās acīs, Berzēdamās gar sāpošu kāju? Ko modini agri rītos Un vakaros palien zem segas? Vai nezini, ka man alerģija Un ģīmis sārtumā degas?... Es jau zinu, ka vakarā mani Kā dieviņu pielūdz vai elku, Kad atgriežoties no darba Tīkliņu knapi vien velku. Tu kaitini bieži, jo trinies, Kad ienākot brītiņu stāju, Pie ledusskapja vien brīnies, Ka tevi vēl necienāju. Jā, krīti uz nerviem, jo mauro- Gribu klusumu savā mājā, Bet tu visu izlemsi pati- Plēst, skrāpēt un iekosties kājā... Ak, mani tu nesaprati? Ak, ierāpies savā kulbā? Tu raksturā-gluži es pati, Mana kaķene, stulbā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|