...kā dvēsele zem sitiena

autors: kaijaa [dzejoļi]

...kā dvēsele zem sitiena,
kā vārds zem giljotīnas,
kas nokrist nespēj,
jo vārds ir stiprāks...

Un dvēsele kaila stāv
Un ļaujas sitienu varai.
Jauns asns,
Vēl neiesakņojies stāds
Ļimst, padevies krusas varai.
Bet dvēsele stiprāka ir
Un pagriež vēl otru vaigu -,
Lai sit,
Kam jāsit, lai sit.
Bet viņa stāv sitieniem pāri
Tik stipra un reizē tik vāra,
Jo nes sevī mīlestību.
Kā vārds,
Kas giljotīnu skāra.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-24 11:06
Dzejniece sevī jūt modušos dzimumdziņu un pat kauslīgi cilvēki un bendes cirvis, kā vēsta šis dzejolis, nespēj viņu koncentrēt uz citām nodarbēm.
planeeta	2007-10-24 11:44
Jā, labs.:)
radieto	2007-10-24 18:51
Vēl arvien gribu uzslavēt!
vanadziene	2007-10-24 20:09
Kas to dvēseli sit? Cik sapratu, vārds stāv zem giljotīnas?...
kaijaa	2007-10-24 20:32
vanadzien, ļauj, lai TAVA DVĒSELE runā, viņa zina... Sajūti to. Jo ne visu var izstāstīt, un ne visu vajag stāstīt. Bet stipra mīlestība, lai cik un kādus sitienus saņemtu, spēs turēties tiem pretī; un par to vārdu un giljotīnu - alegorija, metafora... Kā labāk patīk, es neprotu vārdos visu paskaidrot... :))
vanadziene	2007-10-24 21:14
Pierunāji, pat mana pussprāgusī dvēsele sakustējās...
mistik	2007-10-24 21:38
Stipri teikts! Bet es tam neticu!!!
klusaisMiileetaajs	2007-10-25 01:44
Vai tad bez kaušanās nevar iztikt? :)
gailpiesis	2007-10-25 20:52
Jā piekrītu ,stipra mīlestība stāv pāri visam. Man patika

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!