Jautājums sev
Kas tuvāks Tev
Vai suns vai cilvēks?
Vai dots Tev izvērtēt?
Ne Tev to lemt.
Viņš bija tas ,
Kas izvēlējās Tevi
Vai gribēji,vai nē
Viņš lika priekšā sevi
Nekad to viņam nepārmet
Varbūt tā iekārtots sai pasaulē
Un Tev būs jādzīvo
Lai kādam upurētu sevi
Beidz sevi tirdīt,
Jo saskatīsi viņa acīs
To,ko nekad, neviens Tev nepasacīs
Paldies,ka esi blakus man
Lai manā balsī
Vienmēr vārds tavs skan.
| Viedokļi par dzejoli |
| janska |
2007-10-22 10:06 |
| Autors nevar izlemt - drāzties ar suni vai cilvēcisku būtni. Kautkātābaigibaigi:) |
| janska |
2007-10-22 10:09 |
ak dies, tam autoram pat nav izvēles tiesību!....bet dzejdarba visnotaļ pozitīvajā
izskaņā jaušams procesa iznākums un pat zināma pateicība..bet kam ta galu galā -
cilvēkam vai sunim? |
| petite |
2007-10-22 11:32 |
| Man - mani bērniņi un kaķītis :)) |
| GedertsPiebriedis |
2007-10-22 13:46 |
Šā darba autoram izveidojušās ļoti labas attiecības ar kādu mājdzīvnieku, par ko arī
vēsta šis dzejolis, kura ideja ir tuva un saprotama jebkuram miermīlīgas dabas
cilvēkam. |
| pagaliite |
2007-10-22 14:02 |
Kāpēc gan izvēlēties?
Vienā mājā gan cilvēks, gan suns var uzturēties:)) |
| pidulis |
2007-10-22 15:22 |
Par suņa mīlestību un uzticību saimniekam varētu arī nerunāt. Bet kad saimniekam būs
jāizšķiras starp suni un superdārgu mašīnu, ir vērts padomāt... |
| radieto |
2007-10-22 18:36 |
Jā, mums arī pirms pusotra gada pieradās suns, izvēlējās mūsu māju sev, prom negāja,
un tā nu mēs visi kopā dzīvojam. Nav ne gudrs, ne smuks - bet ar to suņa skatienu ir
tieši tā, kā Tu saki. Nu, atvaļinājuma braucienu nācās atlikt - nevienu citu sev klāt
nelaiž, kas tad baros? |
| kodax |
2007-10-22 23:12 |
Laba doma! Suņa acis brīžiem pasaka daudz vairāk par cilvēka acīm...
Labi
uzrakstīji! |
| klusaisMiileetaajs |
2007-10-23 10:40 |
| Parunā personīgi ar Jansku ! Manāms, ka viņa daudz ko zina par suņiem. :)) |
| kreimenesxx |
2007-11-03 17:11 |
Tavam sunim ir gan tiesības, gan pienākums.
Es esot bijis tev kā suns- vajadzējis
tikai uzšvilpt. Man gan neesot bijis tiesību, tātad nebija arī pienākuma.. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!