Rudens mūžs

autors: kodax [dzejoļi]

Nu jau rudens lēnām dziest
tāpēc laikam tas noskumis
asaras slauka no zeltainā vaiga
vēl visu lietus nav izlējis

mākoņi pārdomu vaigos briest
kaut kad jau tiem vajadzēs plīst
lai saulei atvērtos durvis
un spīdētu tā zeltmatim līdz

bet zeltmatis nokāris galvu
un skumjās asaras lej
ka mūžs kas tikko bij sācies
jau pēdējās atvadas saujās ber

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2007-10-21 00:25
Tas ir dzīves mūīgā rituma nepārtrauktības piesitiens...
GedertsPiebriedis	2007-10-21 08:50
Dzejniecei nav pamatīgas zināšanas par gadalaiku maiņas brīžiem, tāpēc savā darbā priekšlaicīgi apraud rudens aiziešanu, kas reizē skumdina arī citus eksaltētos lasītājus.
radieto	2007-10-21 11:37
Gaiša doma - mākoņi piepūš vaigus līdz plīšanai, un tad saule tiek ārā! Kā ilustrācija bērnu grāmatiņai!
asmele	2007-10-21 14:12
Manuprāt,"mākoņi pārdomu vaigos briest" nav īsti labi...Jo- kas gan ir "pārdomu vaigi"?Vai labāk nebūtu "mākoņiem pārdomās vaigi briest"? Tas - tikai tāds ieteikums.Lai veicas,dzejojot! Lapkritis ir ne vien Puškina, bet arī daudzu citu dzejnieku radošākais laiks!
mistik	2007-10-21 17:46
Vēl jau zelts pie kokiem turas! Kad nokritīs, tad varēs apraudāt! :)
planeeta	2007-10-21 22:56
Man patika, tāds silts.:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!