Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Egoiste

Man pieder neticams dārgums -
Tavas drošās un mīļās rokas,
Kopš brīža, kad nostājies durvīs,
Aiz muguras slēpdams rozi.
Es apskaužu mūsu suni,
Kas izspiež no tevis glāstus,
Es ienīstu TV kasti,
Kas vakaros vērpj savus stāstus.
Es gribu tikai sev vienai
Šīs rokas, kas siltumu glabā,
Es gribu ik mirkli dzirdēt,
Ka esmu tev mīļa un laba...

Uz ielas bariņš jauno neizpratnē skatās -
Nāk, rokās sadevušies,
divi tādi ar sarmu matos.
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2007-10-21 00:27 
Istas jūtas gadu smagums neskar...
 kodax  2007-10-21 00:53 
Cik jaukas rindas!
 GedertsPiebriedis  2007-10-21 08:55 
Dzejniecei brīdī, kad mīļais draugs apskauj viņas ķermeni, šķiet vienaldzīga
televīzija, suņi un visādi citādi dzīvnieki.
 kaijaa  2007-10-21 10:52 
Neskatās, neskatās, Radieto! Tikai neesi tāda egoiste, atvēli sunītim ar` to glāstu -
...paturēt gribēsi, visu tu zaudēsi...
:)
 radieto  2007-10-21 11:00 
Kaijiņ, neņem nu gluži par pilnu visu, ko esmu sarakstījusi! Tiek jau ir man, ir
sunītim!
 asmele  2007-10-21 14:20 
Viss ir ļoti labi!Izņemot to vietu,kur suns "izspiež" glāstus...Gan jau,ka ne!Gan jau
suni Viņš noglāsta ar mīļumu,no labas gribas,reizēm,varbūt,pat neapzināti...To
vietiņu vajadzētu palabot,un tad var dot,teiksim,žurnālam "Dadzis". Jo dzejolim ir
tāds jauks,smeldzīgi humoristisks piesitiens! (Un "Dadzis" ar nākamo gadu būšot
divreiz biezāks!Tātad- divreiz vairāk iespēju publicēties.)Lai veicas!
 radieto  2007-10-21 15:11 
Paldies! Taisnību sakot, kad biju aizsūtījusi, tieši tas vārds pašai vairs nepatika,
labāk būtu bijis "diedelē", bet nu - prom jau bija...
 kaijaa  2007-10-21 16:30 
piekrītu asmelei, arī man tā likās, bet piemirsu uzrakstīt
 mistik  2007-10-21 17:43 
Jauki! :)
 planeeta  2007-10-21 22:54 
SssmuKi!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?