Mani kāršu namiņi

Mani kāršu namiņi,
Manas smilšu pilis...
Pa vienai sagrūst
Un par putekļiem kļūst.

Vēl daži simti graudiņu sīku
Manā smilšu pulkstenī lēni plūst,
Un atmiņās tā kā dzēšlapā kādreiz
Sīvas skopuļa asaras žūst.

Viens graudiņš smilšu pulksteņa malā
Kā cerība krāto vēl paturēt mirdz –
Kā dzīve, uz parāda dota, jau galā,-
Tur spožumā noslīka mana sirds.

Bet viss – smilšu graudiņa ceļā
Vairs nestāv nekas, tas vienaldzīgs krīt,
Un cerības paņemt tai dzīvē ko līdzi
Ir zudušas – durvis lēni ciet slīd.

Mani kāršu namiņi,
Manas smilšu pilis
Izgaist ātrāk par laiku-
Ziepju burbulis plīst...