Neprāts dūmakā ātrs

autors: sakarsis [dzejoļi]

Nozīme tam bija
Lija tad lietus
Saulrietus es neredzēju
Meklēju atkal to pašu.

Kādā dūmakainā rītā
Tītā miglā aukstā
Plaukstā satvēru roku
Koku no ledus ziemas.

Ziema pienāca ātri
Vārti aizvērās ciet
Leju asarainu tīksmi
Līksmi vēl pat tagad.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-17 10:06
Šajā darbā autors neviļus atklāj sevī mazohisma tieksmi, un tas dara nemierīgu katra līdzjūtīga dzejas lasītāja sirdi.
kaijaa	2007-10-17 17:05
Atkal to pašu - ko tad tu īsti meklēji?
klusaisMiileetaajs	2007-10-17 17:29
Varbūt viņš tevi, kaija, meklē, ko? :))
vanadziene	2007-10-17 21:29
Kaut vo vienu meklē, dievs zin ko atrod, bet laimīgs pēc velna...
tavssargs	2007-10-17 21:40
Nodod pa kokiem!
mistik	2007-10-17 21:46
Uzmini nu - kas tas ir?! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!