Veltījums manai māmuļai...

autors: kodax [dzejoļi]

Un tā gads aiz gada
Aizskrien laiks
Tikai nez kāpēc
Rudeņos apstājas

Tevis nav
Tevis nav
Tev jau sen citas mājas

Skatos kā vējš
Ieskrien lapkritī
Izrauj sirdi tam ārā
Un kaisa viņš lapas
Kā atmiņas
Manā dzīvē šajā

Tukši paliek rudeņos
Atmiņas lēni krīt
Nosēžas man uz pleca
Daudz Tev grib pasacīt

Bet Tevis nav
Tevis nav
Tev jau sen citas mājas

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sarma7	2007-10-16 11:11
:((
Burve77	2007-10-16 11:13
Man ir tāpat.
susulacis	2007-10-16 12:04
Mēs neraudam par katru kritušo lapu, Tā atkal no jauna .. par dzīvību tapa
randija	2007-10-16 18:23
Raudu lasot,bet varbūt tur ir labāk...
vanadziene	2007-10-16 19:41
Tie ziedi, ko tu aiznes, ar vēja dziesmu viņai sveicienus sūta, šūpojot noliektās galviņas...
stellita	2007-10-16 20:34
Tur noteikti ir labāk...es par savu vecmāmiņu domāju..
GedertsPiebriedis	2007-10-16 21:25
Dzejnieces kaimiņš negaidījis Jurģus, bet jau rudenī pārvācies uz citu pagastu.
GedertsPiebriedis	2007-10-16 21:27
Ē..! Laikam iepriekšējā komentārā kļūdījos. Tikai tagad izlasīju dzejoļa nosaukumu. Atvainojos.
vanadziene	2007-10-16 21:38
Gedert, kas tev par vecuma marazmu, vai tu dzejoli lasi virzienā no beigām uz augšu?!
mistik	2007-10-16 21:56
Skaists veltījums!
klusaisMiileetaajs	2007-10-17 17:34
Visus nemaz nevar apraudāt, vells ar ārā!
anina	2007-10-17 21:24
Māte tomēr ir viena katram KM! Mūžīgo mieru dod viņai Kungs un mūžīgā gaisma, lai spīd viņai!
planeeta	2007-10-17 22:22
Skaisti uzrakstīts!:))
radieto	2007-10-17 22:57
Māmulīti neviens nevar aizstāt, viņu sirds vienmēr pieminēs.
kodax	2007-10-17 23:09
Paldies visiem!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!