Pasaka par mums

Kāpēc mēs dzīvojam dažādās pasakās,
Dažādos laikos un pasaulēs ?
Lūk – es no muļķīša kļūstu par princi,
Bet tu no balles jau projām bēdz…

Pelnrušķīt, nebēdz, lai kariete pagaida,
Nav jau vēl pusnakts, kur jāsteidzas tev ?
Kristāla kurpīte paliek man rokās,
Ausīs vēl soļi skan, krūtīs pukst sirds…

Tur, tavas mājas bēniņos melnos
Vienīgi mēness caur lodziņu mirdz.
Magoņu sēkliņas sabērtas pelnos,
Pelnos krīt asaras, krūtīs sāp sirds…