Nenotikušais dzejolis

autors: kaijaa [dzejoļi]

Es gribu tavās acīs brist
Un tava bārdā uguni kurt –
Ir acis pļava, kur kādreiz mirst
Tie sapņi, kas neprata burt...

Es gribu tev vēju iepīt matos
Tik baltos, ka izbalos vējš,
Un tavās acīs kā mūžībā skatos
Un brīnos, kam vējš matus plēš...

Nu zied baltais vējš tavos matos kā sapnis
Un acīs kā pļavā dzirkstis zied –
Vien kādreiz no tāluma sapnis man atnes
To nojausmu liego, ka nu vajag iet...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-15 10:24
Dzejniece savā jaunākā darbā lasītāja iztēlē uzbur dīvainas ainas, kas mudina viņu domāt, ka šā darba autore labprāt strādātu par frizieri.
kollin	2007-10-15 10:38
:))))))) Ienāca prātā kaimiņiene...šī jau nedēļu mokās ar jēlu smakri, noskrāpēja gar drauga bārdas rugājiem...
forele	2007-10-15 11:04
Tā vien šķiet, ka esi platoniski iemīlējusies kādā bārdainī, kuram nevari saņemties tuvoties..:)))
klusaisMiileetaajs	2007-10-15 13:30
Caur būs tam čalim! :))
kodax	2007-10-15 16:14
Man aizdomas, ka pie šīm rindām jāpiestrādā! Es jau neesmu specs šajās lietās un tās tikai manas domas! Patīk, ka Tava dzeja dzīva, tā pulsē!
kaijaa	2007-10-15 17:11
:))) 1.Tas nav jaunākais dzejolis. Nepavisam. 2.Par frizieri netīkoju strādāt. 3.Bārdainī gan, bet par tuvošanos tev nebūs taisnība.... Utt. Bet komentāri aizraujoši, pateicos :))
tavssargs	2007-10-15 22:30
Armijā neviens ar bārdu nestaigā, tas būs kāds zemessargas.
mistik	2007-10-15 23:09
Man ļoti patika 1. pants! Pierakstīju sev! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!