Pazaudētais miers

autors: kodax [dzejoļi]

Runā ka mirušo jūrnieku dvēseles
pārdzimst kaijās
tāpēc tās tuvāk jūrai
tuvāk mājām
pazūd viļņu vaidās

ko viņas gaida pie jūras
kad tik sāpīgi kliedz
tā ka viļņi izplet spārnus
līdz ar kaijām
smeldzē spiedz

varbūt gaida savu kuģi
vai savu mīļoto
lai nomierinātu
dvēseli
kaijās pārdzimto

varbūt jūra
tad saliks spārnus
un nomierināsies reiz
lai tik kaijas atrod mieru
kuru pazaudēja reiz

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-15 10:22
Dzejniece apgalvo, ka noslīkušie jūrnieki atdzimst ūdensputnos. Tas ielīksmo lauku dzejniekus, kuri ikdienā kaijas neredz, bet novēro citus lielākus un mazākus spārnotos draugus.
kollin	2007-10-15 10:40
Nē, nu...kolosāli!:)
klusaisMiileetaajs	2007-10-15 13:32
Oho dzejnieki pārdzimst dzeņos. :))
kodax	2007-10-15 14:00
Tāpēc jau Oho dzejas lapai ir pēdējā laikā tik skaļš pulss! :))
radieto	2007-10-15 14:45
Nav miera ne jūrai, ne kaijām, ne viļņu aiznestajām dvēselēm.Tā ir mūžības mūzika.
susulacis	2007-10-15 16:38
Tas gan nav labi, ja cilvēka dvēselīte atdzimst kādā spārnotā lopiņĀ!! Vienīgais izņēmums būtu - spārnots eņģelīts....:))
kodax	2007-10-15 19:58
Kaija nav lopiņš un lācis arī! :))
tavssargs	2007-10-15 22:31
Muļķības.
mistik	2007-10-15 23:06
Ļoti romantiska noskaņa!Jūra, kaijas un miers, manuprāt, ir nesavienojami jēdzieni! Dzejolis patika!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!