agresīvā strīdu mūza
Gar sienām izsmērēti vīd pēc mūsu strīda
Indīgi violeti – zili sapņi.
Kā kaķēni sabraukti,
Kā dūre, pret sienu līdz asinīm triekta-
Mīli mani, mīli!
Cerības ir iekaltušas netīrajās tasēs-
Ož pēc kafijas un ugunsgrēka dūmiem.
Vārdi kā bailīgi gliemji zem durvjspraugām lien-
Mīli mani, mīli.
Klaigas kristāla lustras piekaros šūpojas,
Tu ieslēdzies vannasistabā, histēriski smejies.
Mīli mani, mīli mani,
Bīsties, bet nenīsti.
Ja mēs ko vairāk kā kliegt prastu,
Ja saprastu,
Ja mācētu ne tikai tiepties,
Tiepties-
Mēs tik daudz sasniegtu.
| Viedokļi par dzejoli |
| ahma |
2007-10-14 19:01 |
Jau tā rudenīga noskaņa,laikam jūtie ļoti vientuļa,šobrīd.Bet visumā-labs,kaut
skumjš. |
| kodax |
2007-10-14 19:21 |
Cik jauka dzeja, kaut arī smeldzīga!
Ļoti izjustas rindas... |
| sarma7 |
2007-10-14 19:51 |
| lai kliedz, cik uziet savā cietoksnī...:) |
| kaijaa |
2007-10-14 21:31 |
| Nez vai tie kliedzēji zina to, ko raksti pēdējās piecās rindās... |
| mistik |
2007-10-14 21:51 |
| Man patika pēdējās rindas! |
| Elianna |
2007-10-14 22:54 |
| drusku varmācīgi:) |
| siberian_mum |
2007-10-14 22:55 |
| ja mācētu stiepties, varētu pat kaut ko nebūt aizsniegt |
| sarma7 |
2007-10-14 23:00 |
| nezinu, kaut kā samocīts nobeigums, dikti pamācošs.. . |
| GedertsPiebriedis |
2007-10-14 23:38 |
Dzejniece izsaukusi elektromontieri, lai tas uzkārtu viņas jauno lustru, bet tas,
jādomā - cilvēks ar nestabilu psihi, nespēj tikt galā ar uzdevumu un pēc dusmu
izvirdumā noslēpjas vannas istabā, lai tur nokaunētos. |
| asmele |
2007-10-15 08:22 |
Vārds TIEPTIES ir,manuprāt,neveiksmīgi izvēlēts.Pamēģini to aizstāt ar kādu citu.Bet
vispār-beigas patiešām ir samocītas,jo didaktiskas...Taču nemet šo darbiņu prom- līdz
pēdējām rindām dzejoļa gaistone ir tik labi iekrāsota,tik trāpīga,ka pie šī gabala
vēlams noteikti piestrādāt vēl.Lai veicas! |
| klusaisMiileetaajs |
2007-10-15 10:04 |
| Nāfig! Neklausi asmeli - met darbu malā un labāk uzdzīvo, vai raksti jaunu! :)) |
| stellita |
2007-10-15 10:39 |
| sabijos... :(( |
| radieto |
2007-10-15 14:39 |
Strīdamies, baramies, klaigājam,
Uz savu taisnību pastāvam,
Tā otra sakāmo
nedzirdam...
Kad iestājas klusums - tu attopies,
Ka bija mīlestība. Kā
satikties?
Kā pārkāpt slieksnim, ko uzcēlis strīds? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!