Lai mīlas plaukts ir nesajaukts...

autors: kodax [dzejoļi]

Nu ko es varu
dot tev līdz
it kā ar gadiem
viss jau piepildīts

pavadu tevi
katru dienu
ar mīļu acu
pavedienu

redzu kā soļi
sarūk klusi
tālumā ietrīc
atmiņas

negribu atlaist
tevi mīļais
glāsti tavi
vēl vijas vijas

vēl elpa tava
pie sāniem krāc
uz mūsu mīlas
spilvena

paņem līdzi
mani mīļais
tas ir viss
ko varu dot

acīs smaidā
katrā solī
būšu līdzi
tevīm draugs

paņem mani
visu visu
lai mīlas plaukts
ir nesajaukts

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
susulacis	2007-10-12 13:15
neļauj svešiem krāmēties gar plauktiem..:))
Closing_Time	2007-10-12 13:25
Skaisti!
kollin	2007-10-12 18:32
Mīļi, skaisti...:)))
vanadziene	2007-10-12 19:39
Es nu gan uz mīlas spilvena neļautu nevienam krākt, dzirdēju, ka biežāk krāc, kad guļ uz muguras... Pagriez uz sāniņiem, būs OK!
doremii	2007-10-12 19:56
Mjā..tā krākšana pilnīgi nokauj romantismu šajā dzejolī..jā, tā arī nesapratu-liriskā varone ir ielikta plauktā?:)
LIFE_KILLS	2007-10-12 19:59
kāds PLAUKTS? tā i nesapratu..
kaijaa	2007-10-12 20:10
no visa izleca tā elpa, kas krāc... Bet mīlas plaukts - tāds vēl nebija dzirdēts :)
kodax	2007-10-12 20:31
Man jau privāti vēstulē norādīja uz krakšanu... Būs jāaizvieto - dus... Paldies par viedokļiem! A par plauktu viss skaidrs! :))
kodax	2007-10-12 20:39
Atkal man šodien kļūda komentā - krākšanu... :( Piedodiet! :))
mistik	2007-10-12 22:52
Skaisti! Cik sapratu - mīlas plauktā nedrīkst krākt?! :)
kodax	2007-10-12 22:57
Ne tikai nedrīkst, bet arī aizliegts! :))) Labais koments! :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!