Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pacieties

manī vēlies rast smalkāku dvēseli
smalkāku dvēseli vēl
ja nu vispār es pēkšņi izgaistu
vai tad tev nepaliks žēl

varbūt tomēr var pieciest no prastuma
nelielu piešprici klāt
es jau cenšos man izdodas arī
to smalkumu pievilināt

es jau cenšos un redzu kā atveras
mana labākā daļa
arī tev mazliet jāpacenšas
un tūlīt pavisam būs vaļā

es jau topu kā māls tik mīksta
ko mīcīt un tālāk zināt
visu visu tu izdomāt drīksti
kā veidot kā apdedzināt
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-10-11 11:55 
njā...te nu ir jau nopietns teksts...
 kodax  2007-10-11 12:04 
Ļoti patika!
 radieto  2007-10-11 20:46 
Bet - ja to visu ļausi,
Vai paliks kas vairs no Tevis?
 mistik  2007-10-11 21:13 
Smalka dvēsele ne pie kā laba nenoved!! Saku Tev no pieredzes! :) Labāk paliec ar
savu dvēseli - tā ir drošāk!
 pagaliite  2007-10-12 09:31 
kad lauks ir uzarts
arājs mājās nāk
tam zābaks ar dubļu
mežģīnēm izrotāts
aiz
muguras zeme elpo
un migla savu smalko
palagu klāj
aiz dzīves smaguma
trauslums
ir paglabāts
 kaijaa  2007-10-13 09:31 
Ar savu gan, Mistik, tikai ar savu - taču padarīt SAVU dvēseli tīrāku, smalkāku,
mīlošāku - tas taču nevienam nav liegts, vai ne? :))
Un tas otrs darīs to pašu..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?