pēdējā lapa
Pēdējā lapa kritusi,
Tagad tā arī ir mirusi...
Tāpat kā visas pārējās,
Tā necila pa zemi vārtās.
Bez visa sava spožuma
un krāšņuma un daiļuma
Tā raud, tā dubļos ietīta.
Tā vēlas atkal skaista būt,
Pār visām labākā vēl būt,
Bet nevar tā,
Jo mirusi,
Jo tā no koka kritusi...
Viedokļi par dzejoli |
Burve77 |
2007-10-11 11:25 |
mjā...:)) |
Bils |
2007-10-11 13:09 |
tā ieaugs zemē, koks jauns būs, un atkal lapa-karaliene kļūs! |
Apollonia |
2007-10-11 16:01 |
:) jauks nobeigums!
Tikai manos dzejoļos tā nekad nebūs... |
kodax |
2007-10-11 16:12 |
Mēs paši ar savu zemapziņu radām notikumus! Labāk, lai viss beidzas gaiši! :)) |
planeeta |
2007-10-11 18:31 |
Būt un būt, vienīgais kas iekrita acīs. |
mistik |
2007-10-11 21:08 |
Tāds ir dabas cikls, cilvēks arī piederas pie dabas :) Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala!!! |
pagaliite |
2007-10-12 09:50 |
Kad spožums zaudēts, grūti ir,
un bieži nomirt nākas
bet tad, kad pazaudēts ir viss,
no jauna viss var sākties...:))
Vai te tikai par lapu tika teikts? |
Apollonia |
2007-10-13 12:59 |
nē |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|