Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kura tā ir?

Ar acīm šķirstu
cilvēku sejas
pati nezinu
ko meklēju es
masku vai smaidu
vai glābšanas laivu
bet varbūt
radnieciskas dvēseles

jau rudens ārā
sejas cepurēs pazūd
laiks uz papēžiem
sāpīgi min
tveru es gaismu
tumsā aiz rokas
kura tad īstā
nu kura tā ir
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-10-11 11:31 
īstā seja pat no cepuru pulka
redzama kļūs
ja tikai meklētājam
redzīgas acis būs
 Bils  2007-10-11 13:08 
seja-dvēseles spogulis...:)
 kaijaa  2007-10-11 17:29 
Tu pati jau atbildēji - radniecīgas dvēseles :)
Acis, acis ir dvēseles spogulis,
Bil!
 mistik  2007-10-11 21:06 
Radniecīgo ieraudzīsi, tā nepazudīs arī cepurē!! :)
 pagaliite  2007-10-12 10:01 
kad tumsā acis
nevar saskatīt
man sirdī paglabāts
mazs gaismas stariņš līdz
ar to
es Tevi atradīšu drīz...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?