Reti laba sētniece!
Es te tagad pačurāšu,
Es te tagad parunāšu,
Es te tagad padomāšu,
Es te tagad pasēdēšu...
Tikmēr citi sarunāja,
Savāca, kur pačurāja,
Nedomājot tālāk gāja,
Šnabdeguņus trieca mājās.
Citu dēļ tev labi klājas,
Neslīkst sūdos mūsu mājas,
Bomzis kāpnēs nevazājas,
Sētnieks-saimnieks durvīs stājas.
| Viedokļi par dzejoli |
| Bils |
2007-10-11 10:39 |
dzejniece pasaka vienkāršu un gudru domu. galvenais mājā ir nevis profesors no otrā
stāva, bet sētniece.paldies par drosmi. |
| Burve77 |
2007-10-11 10:48 |
| nu tāds padomju laika dzejas šedevrs:))djadja Stjopa milicioņer stilā:)) |
| planeeta |
2007-10-11 11:01 |
| Ne, ne. |
| susulacis |
2007-10-11 14:24 |
Kto paplakal, kto pakakal. Eto vsjo nam jerunda, sobirala - dvornjica :)) Nepratu
pārtulkot mūsu mēlē.. |
| Bils |
2007-10-11 14:58 |
| tulkojums:..kas to kociņu apkakāja... |
| kodax |
2007-10-11 16:09 |
| Sava taisnība jau ir! :)) |
| mistik |
2007-10-11 20:59 |
Veltījums ir veltījums! Parasti veltījumus nekritizē! Dzejniecei ļoti reāls
skatījums uz dzīvi. |
| ahma |
2007-10-13 17:15 |
| Labs!Mūsu domas saskan. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!