nemiera pilnaa sirds

Sirds dauzās kā negudra,
Kā kaut ko gaidīdama,
Bet nezina īsti ko...

Grūti pateikt vai gaidīt, -
Varbūt tomēr nē...
Jo sirds taču nezin
Slikta vai laba ziņa šī...

Kaut mūzika liega man ausīs skan
Tā tomēr sirdi mierināt nevar.
Pēc mirkļa kājas jau deju soļus sit,
Jo mūzika ātrāka paliek arvien.
Bet tas jau ir cits stāsts,
Jo to jau dvēsele grib,
Ne nemiera pilnā sirds...

Neliek tomēr tā mieru man,
Jo divreiz ātrāk kā parasti skrien.