Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Dzēsējs

autors: susulacis [dzejoļi]

Es izdzēsu smaidu tavās lūpās.
Nu tagad sakniebtas čokurā tās.
Es izdzēsu zvaigznes tavās acīs.
Tur zibeņus mākoņi šauj atblāzmās.

Es izdzēsu prieku tev sejā,
Ienesu ledu un arktikas salu.
Tad prieku iesviedu nāves dejā,
Liku Laimei krist pār pasaules malu.

Es dzēsu visu, ko varēja dzēst..
Pat nodzēsu dzīves ugunskurus.
Nav skalu ko jaunām liesmām plēst.
Tik tumsu, miglu,un aukstumu buru...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2007-10-09 10:17
Lācītim jāmaina propesija...ej uz ugunsdzēsējiem...:)))
Bils	2007-10-09 10:57
burrrvis!
radieto	2007-10-09 11:36
Bet kāpēc Tu to darīji?
kaijaa	2007-10-09 19:21
Vai dieniņ,ja tas viss ir taisnība, tad... Jāmūk pa gabalu! Bet kāpēc viņa ļāvās???
mistik	2007-10-09 21:19
Tu sevi pārvērtē!!! Ja kāds Tev ir teicis, ka to vari, viņš ,noteikti glaimoja!! Viņa ir smaidīga, priecīga un laimīga...tikai citam! :))Ak šī lāču pašpietiekamība...:)
Burve77	2007-10-10 14:33
Pūķis Baisulis, a ko?:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!