Mājupceļš
salijis bruģis zem kājām
vientuļas ubadzes
pastiepta roka
es esmu rožu smaržā
un kafijas aromātā
siltā gaišā autobusā
starp peļķēm
un dubļiem sēž
vientuļš kaķis ceļmalā
atkal līst
atkal manos matos
lietus lāses sakļaujas
divi kaķi
kaķiskā maigumā
mani pavada uz mājām
Viedokļi par dzejoli |
planeeta |
2007-10-08 10:22 |
Vai, šitais man patika! Es tik vot domāju, kur autobusā var just kafijas aromātu un rožu smaržu, pie tam vēl reizē?!:)))) |
kollin |
2007-10-08 11:18 |
Man ar patika!:)) Laikam labi pavadīji vakaru, ja jau vēl ceļā jūti kafijas aromātu un rožu smaržu...:) |
mazaa_burve |
2007-10-08 12:29 |
Jā, jūt noskaņu! Patika! :) |
mistik |
2007-10-08 22:15 |
Tāda interesanta, gandrīz Čakiska noskaņa! :) Man patika! |
sarma7 |
2007-10-08 22:30 |
Paldies par komentāriem..:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|