Es ticu...

autors: sniedz [dzejoļi]

Es ticu pavasarim, tas nepievils.
Ar sauli dziedēs ziemas tumsā sirdi gurušo
un rokās jaunu darba veiksmi liks.

Es ticu upēm, tās šalcot ledu salauzīs
un, brūnām straumēm mirdzot,
pretī saulei skries.

Es ticu pūpoliem,
tie, liegā vējā draiskojot,
par ziedēšanu stāstīs, kā baltus mākonīšus bērs.

Es ticu laimei zilo vizbuļziedu krāsā -
reiz zilos ziedos saplauks
viss mans saules krasts.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-10-05 14:28
bet es neticu vairs...tev.
kodax	2007-10-05 14:39
Es arī ticu! Patika!
Burve77	2007-10-05 15:50
Laika apstākļi un dabas norises ir ļoti pateicīgi objekti dzejas radīšanai. Es ticu makaroniem, kas uz ausīm karas, Un visiem batoniem, kam ir tik liela vara, Kad jauna darba veiksme kādreiz mani atradīs, Par laimi tikai miltu kaudze liela pastāstīs:))) Atvainojs:))) piektdienas ieskaņas:))
mistik	2007-10-05 20:25
es neticu...
GedertsPiebriedis	2007-10-05 20:33
Dzejniece tic visam, par ko stāsta savā dzejolī, un tas priecē lasītāju.
Drusts	2007-10-05 22:55
Man ĻOTI patika! TĀ labi sagribēju Pavasari - āpāc.. ir ko Gaidīt!
pagaliite	2007-10-06 20:15
katrā kastanī, katrā zīlē pirms vēl tie zemē krīt, ir pavasaris ierakstīts
klusaisMiileetaajs	2007-10-07 01:17
Uh, tī! :))
kollin	2007-10-08 07:53
Uh, rudenī par pavaZari...forši!:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!