Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Domas

Domas kā vardes nebeidz lēkāt
Uz visām pusēm... Uz vienu...
Tu kādu noķer, vaļā raisi,
Tad vienaldzībā sien(i)...

Domas kā ērgļi uzšaujas gaisos
Un meklē debesspusi,
Kas nenāk pretī ar čekas maisu,
Brīvību nočiepusi....

Domas kā zvaigznes visuma dzīlēs –
Uzplaiksnī, sadeg un staro,-
Domas jau tevi nebeidz mīlēt,
Ar sevi tu pats vien karo.

Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-10-05 14:24 
Bla bla bla, izņemot pēdējo pantu.
 Bils  2007-10-05 14:37 
autore uztraucas par čekas maisiem. vai ir pamats?....
 vanadziene  2007-10-05 19:05 
Jā, domu pasauli mums neviens nevar atņemt-tur drīkst atļauties to, ko neatļaujamies
ietērpt vārdos.
 mistik  2007-10-05 20:08 
Interesants!
 GedertsPiebriedis  2007-10-05 21:27 
Autore fantazē, kā būtu, ja čekas maisos sabāztu vardes?
 Densi  2007-10-09 13:35 
Tie maisi,tie maisi:)))
Bet vardītes man arī patīk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?