Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sēnalas

Es biju tik laimīgs
Kad satiku šo meiteni
Mēs dzīvojām simtiem dzīvju
Mēs tam noticējām.

Viņa visa bija mana
Mēs mīlējām viens otru
Kā neviens uz šīs pasaules
Mīlestībā līdz mūža galam.

Jūtos tik laimīgs
Kaut neesam kopā
Jo viņa visa
Bija tikai mana.


Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-10-02 22:37 
Dzejolis?
 vanadziene  2007-10-02 22:51 
Tev paveicies, ja jūtas tik spēcīgas, ka, pat neesot kopā, ar tādu sajūsmu atceries
mīļu cilvēku...
 kodax  2007-10-03 11:42 
Neteikšu, ka patika un neteikšu, ka nepatika!
Kaut kas pievelk šajā
dzejolī...
Varbūt: mēs nodzīvojām simtiem dzīvju...
Cik jauki tas pasacīts!!!

Kodax izkusa... Ai, ai, ai...
 Burve77  2007-10-03 13:23 
bija...bet skaisti bija...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?