Bez romantikas

Es uzrakstīju dziesmiņu par dzīves prozu –
Ne kaut ko īpašu, ne kaut ko grandiozu -,
Bez romantikas dziesmiņa šī tapa,
Jo tavās acīs mīlestību nesastapa.

Es vakar svešā paradīzē biju –
Tur dubļu vietā debessmannu bridu
Un dzirdēju to saucam Leiputriju, -
Bez romantikas paradīze bija.

Es kādreiz īstu zupu izvārīšu –
Ar pipariem un lauru lapu smaržu...
Vai romantikai vietu atradīšu,
Vai to uz citu dzīvi līdzi ņemšu?

Kā akmens cieta dzīve izkaltusi
Ir prozā, paradīzē, zupas katlā virstot,
Bez romantikas dvēs’le izslāpusi
Kā mute tuksnesī, bez ūdenslāses mirstot.