Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

jauna dziive...

satiku tevi
kad saule spiideja
iemiileju kad saule rieteeja
sapratu ka nespeeju dziivot
tik kad meenes manu sirdi sildija
ar augstu un nemanaamu gaismu
kas leenam ieceela tevi mana sirdii

kaut izaugtu sparni
un speetu jel lidot es
tad mani spaarni pliivotu veeja atrumaa
nestu pie tevis tie
tavas skavaas krist
tavus skuupstus sajust
sajust tevi sev blakus
buut vnm ka 7tajas debesiiis

jauna diena aust miegs nenaak
domas veel pie tevis kaveejas
kur esi tu -mana dieviskaa
tavi mati tavs smaids
tavs augums viss
kaveejas manaas atminas
jel laiks nespeleejies ar juutam taa
dziiive meedz jokot,,,
bet miilet muuzam velos es!
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2007-10-01 01:43 
Vajag ļoti daudz mīlestības, lai piepildītu siri un tā plūstu pāri jūtu pārpildīta...
 kodax  2007-10-01 10:45 
Tas, ka raksti, ir jauki! Ar laiku nāks pieredze! Raksti, mēģini un lai veicās Tev!
 planeeta  2007-10-01 15:11 
Sapnis vasaras naktī.:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?