Par Latviju...

Austrumos, kur saule rītos aust,
Virs Mātes Daugavas tā starus pleš
Spēj ar gaismu spožo upes viļņus lauzt
Mūsu zemē dzīvību tā dveš

Un sēru vītoli ar zariem zemajiem
Gar krastiem, vējā šūpodamies, spīd
Gulbis balts pār viļņiem lēnajiem
Saules gaismā tik graciozi slīd

Tur tālāk liepas plešas tālumā
Un priežu meži vējā klusi šalc
Sirds stājas pukstēt šādā skaistumā
Un aizslīd tālāk gulbis skaists un balts

Tā ceļš pa Māti Daugavu ved to
Līdz pašai galvaspilsētai uz priekšu vien
Kur augstu karogs vējā noplīvo
Un plīvos mūžu mūžos tas aizvien

No laikiem seniem, kad Latvji cīnījās
Un savām asinīm to radīt spēja
Par mūsu tautu visi brīnījās
Kā tā tēvu zemi rokām plikām aizstāvēja

Jo svarīgāka nav par dzimteni ne nieka
Tās priekšā vienādi it visi esam mēs
Pie Brāļu kapiem, Mātes pieminekļa
Mums ikkatram asara pār vaigu notecēs

Ikkatrs svecīti par piemiņu mēs dedzam
Un ar himnu kopā mūsu meži šalc
Līdz ar saulrietu uz Daugavas mēs redzam
Kā aizpeld tālāk gulbis skaists un balts...