Kad putna acīs...

autors: kaijaa [dzejoļi]

Kad putna acīs nomirst debesis,
Kas viņam atliek,-
Vai tajās – mirušajās - atgriezties?

Kad ugunskurs kā pati dzīve izplēn klusi,
Kur paliek dzirksteles
Un gaisma izmisusi?

Kad durvis vienaldzīgi čīkst
Un putns ugunskurā dzirkstis meklē,
Vai pateiks gaismai kāds, ka drīkst
Sniegt staru tam, kurš nokāpis bij’ peklē?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
mistik	2007-09-27 22:32
Kad viss izplēn, paliek pelni...
kodax	2007-09-27 22:46
Interesants!
forele	2007-09-27 22:52
Vaii, kaijaa, lai nu kā, bet domāt Tavi dzejoļi mudina. Nevar vis tā vienkārši izlasīt - "ika pika gramatika" un viss:)))
GedertsPiebriedis	2007-09-27 22:59
Līdzjūtīgā dzejniece iztēlojas pēkšņi akla palikuša putna paniku - kā tas pikē rudens apgleznotajā lapotnē, kā lauž zarus un stumbrus, un tas nevienu aviācijā saprotošu oHo lasītāju vienaldzīgu neatstāj.
planeeta	2007-09-27 23:10
Šitais labs.:))
klusaisMiileetaajs	2007-09-27 23:26
Fēniksi jau tikai peroties pa pelniem. :))
pagaliite	2007-09-28 16:40
Kad mīlestība nodevību iepazīst, tā savainota ir un lēni dzīst kā putns, palicis bez debesīm...
radieto	2007-09-28 19:44
Savdabīgs, dziļš...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!