Vasaras naktī...

Ir vasaras nakts-pusnakts
Un gaiss svaigs debesīs klejo
Ir vasaras nakts-pusnakts
Zvaigznes ap mākoņiem dejo

Un starp šīm spožajām zvaigznēm
Cenšos ceļu es atbrīvot
Ceļu, ko manām domām
Līdz tevīm būs jāmēro

Domās ieraugu Tavu skatu
Sajūtu pieskārienu tik maigu
Es aizveru acis un dziļi
Elpoju gaisu tik svaigu

Ir vasaras nakts-pusnakts
Un gaiss svaigs debesīs klejo
Ir vasaras nakts-pusnakts
Es raugos kā zvaigznes dejo

Un starp šīm spožajām zvaigznēm
Viena visspēcīgāk mirdz
Te pēkšņi tā krīt un tik stipri
Tai brīdī iepukstas mana sirds

Es paraugos gultā sev blakus
Uz to, kas aizmidzis dus
Un sadzirdu pukstot viņa sirdi
Kas mīl manus apskāvienus

Bet ir vasaras nakts-pusnakts
Un gaiss svaigs debesīs klejo
Ir vasaras nakts-pusnakts
Un zvaigznes turpina dejot

Un atkal manas domas
Pie tevīm tālumā klīst
Tā ir nebeidzama kaisle
Kas liek ķermenim ilgās svīst

Es lasu zvaigznēs, kad beidzot
Būs tā reize, kad kopā mums prast
Kā vienam veselam lūkoties zvaigznēs
Vienam no otra baudu spēt rast

Ir vasaras rīts-tik agrs
Un gaiss svaigs joprojām klejo
Ir vasaras rīts-tik agrs
Manās domās sapņi dejo...