Tā

autors: soleisa [dzejoļi]

līst lietus
karstums cepina muguru
pirkstu galos
viegli sasitu
glāzi
tā raudāja
spožām
stiklotām asarām
lasīju krāsainās lapas
no lapbira
kā bērnības siltumnīcā
tad droši
pūtu
lai izrotātu istabu
kur esmu apglabāta

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-09-25 00:36
pasaki, kurš Tevi tur apglabāja, johaidī! :(
tavssargs	2007-09-25 01:15
Būtu Tev jāskrien kross, ne tā vien raudātu.
kollin	2007-09-25 07:15
Interesants, dikti!:)
GedertsPiebriedis	2007-09-25 10:25
Dzejniecei visādas problēmas, kuras sarežģī dzīvi un traucē rakstīt dzejoļus.
asola	2007-09-25 11:48
Skumigi,bet man patika!!!
mistik	2007-09-25 22:42
Tāds interesants!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!