Dārza skulptūra

autors: kaijaa [dzejoļi]

Dārza skulptūra kasa pakausi,
Dārza skulptūra dabū pa ausi
Ar ābola serdi.
Labi, ka tikai ar serdi,
Ne polietilēna maisu.
Galvā uzmaukts
Tas nelaiž cauri gaisu,
Un nevar pakausi kasīt.
Bet ir arī tāda lieta –
Kad acis ciet,
Neredz mēslus visapkārt.
Un ļaudis iet un iet
Ar serdēm rokās
Un dvēselēm plastmasas maisos,
Kas līdzi velkas,
Ko nevar kā cīruļus palaist gaisos.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
forele	2007-09-24 23:21
Šitais gan interesants!:)
klusaisMiileetaajs	2007-09-25 00:40
Ar kādim bomžim Tu tur pastaigājes? :))
tavssargs	2007-09-25 01:17
Nekāds Dzimtenes mīlestības te nesaskatu.
kodax	2007-09-25 09:18
Labais! :))
GedertsPiebriedis	2007-09-25 10:32
Dzejniece savā darbā pievēršas dārzu un parku noformējumam, kas dažos indivīdos izraisa protestu. Secināju, ka kodax komentāros izsakās ļoti lakoniski un bezpersoniski. Laikam taupa vārdus, baidoties, ka tie varētu pietrūkt viņas sacerētajos darbos. :)) Atvainojos.
radieto	2007-09-25 11:25
Kad acis ciet, mēslus visapkārt gan neredz, bet pastāv risks tajos iekāpt!
mistik	2007-09-25 22:45
Ja dārza skulptūras redzētu, viņām tiešām būtu ko skatīties!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!