Ar jaunības sapni

autors: DEIBORA [dzejoļi]

Cik skaists ir cilvēks,
Kam jaunības sapņi
Dzīvē līdzi iet.
Kaut matu cirtās
Jau sarma sakrīt,
Dvēsele gaiši zied.

Tāds bezbēdīgi viegli
Prot pelēkā ikdienā
Savus soļus mīt,
Raibajā dzīves kamoliņā
Gaišus un saulainus
Pavedienus tīt.

Spilgtu, siltu gaismu
Spēj radīt sevī un
Dāsni citiem dot.
Ar jaunības sapni sirdī,
Var dzīvi skaisti,
Bagāti nodzīvot.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2007-09-24 13:02
Cenšos.
kollin	2007-09-24 13:41
ļoti labs dzejolis...paldies!:)
Riitaausma	2007-09-24 14:41
laimīgs cilvēks...:)
GedertsPiebriedis	2007-09-24 16:55
Dzejniece jūsmo par cilvēkiem ar labu atmiņu.
ruducis	2007-09-24 18:40
Jauks !
sarma7	2007-09-24 20:50
veltiits vecaakajai paaudzei..:) Paldies!:)
mistik	2007-09-24 20:54
Es kaut kur ko līdzīgu jau lasīju!Varbūt vienkārši doma tāda jau apdzejota?!
DEIBORA	2007-09-24 21:07
Esmu rakstījusi apsveikumu kartiņās un arī- DRAUGOS-.
klusaisMiileetaajs	2007-09-25 00:43
Es arī rakstīju! :))
radieto	2007-09-25 10:37
Jauki, ka tā, sliktāk, ja jāsaka kā Sebrim "Tā nolādētā cūcība vecums..."

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!