Alkoholiķis
Hei, piedod man!
Es redzēšu tik un tā
Tevi atkal un atkal!
Esmu tavs nelabais mīļais.
Esmu netīrs un smirdīgs
Mans ģīmis ir saskābis
Jel, nelaid mani savā
Vientuļajā kapā!
Es esmu universs pats
Apgūstu tukšumus baisos
Un dzīvoju tūkstoš reižu
Lai satiktu tevi!
Jel, notici man!
| Viedokļi par dzejoli |
| vanadziene |
2007-09-24 13:53 |
| Netiku gudra-tad grib vai negrib to nabaga dzērāju?! |
| forele |
2007-09-24 14:26 |
| Laikam jau negrib, ja tūkstoš reižu dzīvo un i tad vēl nav saticis... |
| GedertsPiebriedis |
2007-09-24 17:46 |
Dzejniekam it kā patīk un reizē it kā nepatīk alkoholisko dzērienu lietotāji, bet
dzejoļa noskaņa mudina pieņemt domu, ka viņam pašam nekas nekavē kļūt par dzērāju. |
| planeeta |
2007-09-24 20:04 |
| Karma, vecīt, karma.:)) |
| mistik |
2007-09-24 20:47 |
Paskaties, Genoveva!!!
Vai esmu es slikts nelabais...?? :) |
| klusaisMiileetaajs |
2007-09-25 00:46 |
| A, iepūt tu viņam! :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!