Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

rudens vejs

kur paliki tu rudenii
kad sirdii klusums valdija man
asaro acis-jo atkal rudens
atkal esmu viens
sirdiii sapes saznaudzas kaa naza duriens straujs
un sirds izmet gaardzu saucienu
sauc peec tevis taa rudens miglaa vientulaa
liiidz pedeeja skanas laase parsalc
manu vaigu
tevis nav tu esi taalu prom
prom no manis aiz trejdeviniem kalniem
cita skavaas sliidi tu
manu sirdi plosijusi
man miilas speku laupijusi
uz muuziem tavs uz muuziem viens...
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-09-24 13:07 
patreiz viens...palasi to pašu pēc gada...
 Pozy  2007-09-24 16:12 
Ar kaut ko jau jāsāk ir...
 GedertsPiebriedis  2007-09-24 17:52 
Dzejnieks ir sašutis par rudens pienākšanu, kura dēļ viņam jāpaliek vienam, jo
draudzene aizbraukusi uz siltajām zemēm peļņā. Dzejoļa morāle - visi nevar rakstīt
dzejoļus, jo kaut kam ir arī jāstrādā.
 klusaisMiileetaajs  2007-09-25 00:51 
Neuztraucies! Viņa ir pie manis - drošās rokās. :))
 DZ_ony  2007-09-29 00:54 
klusais miletaj tev vinu nedabuut :) bik pa vecu prieks tadas esi :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?