Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Uzkāpšana

Es redzu kāpnes.
Kā garā pupa tās debesis sniedz.
Lai spertu soli,
Man sevī tumsa jāaizliedz.
Lai spertu otru,
Gaisma jāiededz.
Vēl augstāk –
Citam roka jāpasniedz.
Es redzu kāpnes.
Viedokļi par dzejoli
 forele  2007-09-24 14:12 
Skaidri un kodolīgi.:)
 kodax  2007-09-24 15:54 
Es aŗī ieraudzīju! :))
Pateicoties Tev!
 GedertsPiebriedis  2007-09-24 18:15 
Celtniecībā strādāt nakts maiņās ir ļoti bīstami un jābūt piesardzīgam, par ko vēsta
arī šis jaunās dzejnieces darbs.
 planeeta  2007-09-24 19:31 
Vai, šitais gan labs!!!:))
 mistik  2007-09-24 20:33 
Man arī ļoti patika! Tiešām īsi, skaidri un labi!
 Burve77  2007-09-25 14:11 
prieks par Tevi, ka redzi:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?