- - -

autors: soleisa [dzejoļi]

ja tu vēlēsies
būšu tava ēna
slīdošā ēna mijkrēšļos
kā Toskas pēdējā aina
vilkšos pa ēku sienām
smacēšos stūros
un gaidīšu
līdz nāksi
es būšu ēna tava
cauri laikam
vadīšu smilšu pulksteņa vāciņus
izbēršu smiltis
līdz apstāsies laiks
pie tava nama stūra
stāšos es tev pretim
esi nekustīgs
meklēju līdzības
kā nekā
esmu tava mūžīgā ēna

PS:uz visiem laikiem JN

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kodax	2007-09-19 23:04
Mūžīgā ēna... :)) Jauks!
forele	2007-09-20 00:27
Toska gan pēdējā ainā vienkārši nolēca.
kollin	2007-09-20 07:01
Patika, interesants dzejolis!:)
klusaisMiileetaajs	2007-09-20 08:03
TS teiktu, ka esi spiegs. :))
mazaa_burve	2007-09-20 17:01
Interesants dzejolis.
tavssargs	2007-09-20 18:25
Jā! Tas bija spiegs.
pidulis	2007-09-20 19:30
Nu ko tu tur blandies ap namu stūriem kā ēna! Nāc labāk pie manis gultā! Vismaz Sargs paliks ar garu degunu:)))
planeeta	2007-09-20 21:07
Man patika, u sjo.
mistik	2007-09-20 21:51
Interesants!
vanadziene	2007-09-20 23:25
Tā izskatās pēc mīlestības ar lielo burtu! Ja vēl vīrieši to mācētu novērtēt, tad būtu pavisam labi.
klusaisMiileetaajs	2007-09-21 12:01
Vīriešiem jau ka tikai tikt starp kājām! :)))
pagaliite	2007-09-21 18:22
Būšu tava ēna kamēr spīdēsi, tava ziedlapiņa, kamēr ziedēsi:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!