izraušanās

čab klusi
pa pērkli es peros
ap savām ikdienas lietām
kad viss ir sapērts pa vietām
spurrrkš!!!
pēkšņi es izspurdzu ārā

dziļš klusums
pirms vētras ir manāms
tā pilnības garšu es jūtu
kā pamirusi nu būtu
plīssst!!!
gāziens un dārdiens vaļā

es sēžu
un nomēru sevi
šai piemērīšanas vietā
kad domām ir pienācīgs garums
šņirks!
nogrieztais gabals man tarbā

te esmu
vien kamēr man labi
un pilnībā iekārtojusies
bet kad mans limits ir kusis
vairs nenīkstu
žvikts!un projām